<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?>
<doi_batch xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xmlns="http://www.crossref.org/schema/5.3.1" xmlns:jats="http://www.ncbi.nlm.nih.gov/JATS1" xmlns:fr="http://www.crossref.org/fundref.xsd" xmlns:ai="http://www.crossref.org/AccessIndicators.xsd" version="5.3.1"><head><doi_batch_id>NONE</doi_batch_id><timestamp>20260531200556830</timestamp><depositor><depositor_name>Балтийский федеральный университет имени Иммануила Канта</depositor_name><email_address>no-reply@journals.kantiana.ru</email_address></depositor><registrant>Балтийский федеральный университет имени Иммануила Канта</registrant></head><body><journal><journal_metadata><full_title>Слово.ру: Балтийский акцент</full_title><issn media_type="print">2225-5346</issn><issn media_type="electronic">2686-8989</issn></journal_metadata><journal_issue><publication_date media_type="print"><month>05</month><day>31</day><year>2026</year></publication_date><journal_volume><volume>1</volume></journal_volume><issue>1</issue></journal_issue><journal_article publication_type="full_text"><titles><title>Миссия русской эмиграции</title></titles><contributors><person_name sequence="first" contributor_role="author"><given_name>И.</given_name><surname>Бунин</surname></person_name></contributors><publication_date media_type="print"><month>05</month><day>31</day><year>2026</year></publication_date><pages><first_page>1</first_page><last_page>1</last_page></pages></journal_article><journal_article publication_type="full_text"><titles><title>Модели памяти и культурных воспоминаний: Польша, Литва, Россия, Германия</title></titles><contributors><person_name sequence="first" contributor_role="author"><given_name>А.</given_name><surname>Никжентайтис</surname></person_name></contributors><publication_date media_type="print"><month>05</month><day>31</day><year>2026</year></publication_date><pages><first_page>1</first_page><last_page>1</last_page></pages><citation_list><citation key="1"><unstructured_citation>Berek M. Gutes oder schleschtes Erinnern? Die Notwendigkeit des Politischen in der Erinnerungskultur // Erinnerungskultur und Versöhnungskitsch. Marburg, 2008.</unstructured_citation></citation><citation key="2"><unstructured_citation>Assmann J. Das kulturelle Gedächtnis Schrift, Erinnerung und politische Identität in frühen Hochkulturen. München, 2002. 3. Staliūnas D. Savas ar svetimas paveldas? 1863—1864 m. sukilimas kaip lietuvių atminties vieta. Vilnius, 2008. 4. Langewiesche D. Unschuldige Mythen: Gründungsmythen und Nationsbildung in Europa im 19. und 20. Jahrhundert Kriegserfahrung und nationale Identität in Europa nach 1945. Paderborn, 2009. 5. Csáky M. Die Mehrdeutigkeit von Gedächtnis und Erinnerung. URL: http://www.vifaost.de/texte-materialien/digitale-reihen/handbuch/handb-mehrdeutigk/(дата обращения: 25.08.2011). 6. Niedermüller P. Der Mythos der Gemeinschaft, Geschichte, Gedächtnis und Politik im heutigen Osteuropa // Umbruch im östlichen Europa. Die nationale Wende und das kollektive Gedächtnis. Innsbruck, 2004. 7. Hansen I. Die politische Planung der Erinnerung. Geschichtskonstruktionen in Belarus zwischen Konflikt und Konsens // Osteuropa. 2008. Jg. 58. H. 6. 8. Dmitrow E. Erinnerung und Verschweigen des Warschauer Aufstandes in Deutschland, Polen und der Sowjetunion/Rußländische Föderation // Verflochtene Erinnerungen. Polen und seine Nachbarn im 19. und 20. Jahrhundert. Köln etc.,2009. 9. Miodek M. «Das ist ein neuer Ribbentrop — Molotov Pakt!» Eine historische Analogie in Polens Energiedebatte // Osteuropa. 2009. Jg. 7—8. 10. Vitkus H. Antrojo pasaulinio karo pabaigos Rytų Prūsijoje recepcija Rusijos istorinėje politikoje // Antrojo pasaulinio karo pabaiga Rytų Prūsijoje: faktai ir istorinės įžvalgos. Klaipėda, 2009. 11. Scherrer J. Siegesmythos versus Vergangenheitsaufarbeitung // Mythen der Nationen. 1945 Arena der Erinnerungen. B., 2005. Bd 2. 12. Assmann A. Der lange Schatten der Vergangenheit. Erinnerungskultur und Geschichtspolitik. Bonn, 2007. 13. Трагедия Литвы, 1941—1944 : сборник архивных документов о преступлениях литовских коллаборационистов в годы Второй мировой войны. М.,2007. 14. Biuro bezpieczenstwa narodowego, Propaganda historyczna Rosji w latach 2004—2009, Warszawa, 16 wrzesnia 2009 r. URL: http://www.bbn.gov.pl/portal/pl/2/1840/Zaktualizowana_wersja_analizy_BBN_quotPropaganda_historyczna_Rosji_w_latach_2004.html (дата обращения: 15.07.2011). 15. Mieroszewski J. Rosyjski «kompleks Polski» i obszar ULB // Kultura. 1974.№ 9 (324). 16. Nikžentaitis A. Kryžiaus karų epocha Lietuvos kultūrinėje atmintyje //Kryžiaus karų epocha Baltijos regiono tautų istorinėje sąmonėje. Šiauliai, 2007. 17. Траба Р. Польские споры о истории в XXI веке // Pro et Contra. 2009.№ 3—4 (46). 18. Vareikis V. Gajūs mitai, arba Kas «atvadavo» Klaipėdos kraštą // Kultūros barai. 2008. № 4.</unstructured_citation></citation><citation key="3"><unstructured_citation>Troebst S. Europäisierung der Vertreibungserinnerung? Eine deutsch —polnische Chronique scandaleuse 2002—2008 // Verflochtene Erinnerungen. Polen und seine Nachbarn im 19. und 20. Jahrhundert. Köln etc., 2009. 20. Loew P. O. Helden oder Opfer? Erinnerungskulturen in Polen nach 1989 //Osteuropa. 2008. Jg. 58. H. 6. 21. Steffen K. Ambivalenzen des affirmativen Patriotismus. Geschichtspolitik in Polen // Osteuropa. 2006. H. 11—12. 22. Ar vertas šiuolaikinio ordino 1926 m. perversmininkas Povilas Plechavičius.URL: http://www.balsas.lt/naujiena/261560/ar-vertas-siuolaikinio-ordino-1926-m-perversmininkas-povilas-plechavicius (дата обращения: 03.06.2011). 23. Pocius M. Kita mėnulio pusė. Lietuvos partizanų kova su kolaboravimu 1944—1953 metais. Vilnius, 2009. 24. Russland kämpft. Gesetz und Kommission gegen Geschichtsfälscher //Osteuropa. 2009. Jg. 59. H. 7—8. 25. Čyvas T. Kai kurie istorikai sutartų su Vladimiru Žirinovskiu. URL: http:balsas.lt/naujiena/319014/ (дата обращения: 03.06.2011). 26. Данилов А. А. История России 1900—1945 : методическое пособие.11-й класс. M., 2008. 27. Wolfrum E. Geschichtspolitik und deutsche Frage. Der 17. Juni im nationalen Gedächtnis der Bundesrepublik (1953—1989) // Geschichte und Gesellschaft.24. 1998. 28. Šutinienė I. Tautos istorijos mitai Lietuvos gyventojų sąmonėje // Istorinė sąmonė ir istorijos didaktika. Vilnius, 1997. 29. Nikžentaitis A. Vytauto kultas Lietuvoje XV—XX a. ir jo atspindys paminkluose// To paties, Vytauto ir Jogailos įvaizdis Lietuvos ir Lenkijos visuomenėse.Vilnius, 2002. 30. Sirutavičius V. Šventės nacionalizavimas. «Tautos šventės» atsiradimas Lietuvos Respublikoje in Lietuvių Atgimimo istorijos studijos. Т. 17 : Nacionalizmas ir emocijos (Lietuva ir Lenkija XIX—XX a.). Vilnius, 2001. 31. Strachota K. Polska Piastow contra Polska Jagiellonow // Tygodnik powszechny.28.12.2009. URL: http://tygodnik.onet.pl/35,0,38779,1,artykul.html (дата обращения: 01.02.2010). 32. Ziejka F. Złota legenda chlopów polskich. Warszawa, 1984. 33. Molenda J. Obchody rocznic kościuszkowskich wspót organizowane przez ludowców — koniec XIX w. — 1918 r. // Kościuszko — powstanie 1794 r. — tradycja.Warszawa, 1997. 34. Kiaupa Z. Švenčianti, Stanislovo Augusto laikų Lietuva // Viešosios ir privačios erdvės XVIII amžiaus Lietuvos Didžiojoje Kunigaikštystėje. Vilnius, 2008. 35. Heidi H. Der Pilsudski — Kult und seine Bedeutung für den polnischen Staat 1926—1939. Marburg, 2002. 36. Mačiulis D., Nikžentaitis A., Safronovas V. Simbolinis daugiakultūrio miesto užvaldymas: Kauno, Klaipėdos ir Vilniaus atvejai (straipsnis rengiamas spaudai) //Naujasis Vilniaus perskaitymas: didieji Lietuvos istoriniai pasakojimai ir daugiakultūris miesto paveldas. Vilnius, 2009.</unstructured_citation></citation><citation key="4"><unstructured_citation>Petrauskas R., Staliūnas D. Die drei Namen der Schlacht: Erinnerungsketten um Tannenberg/Grunwald/Žalgiris // Verflochtene Erinnerungen. Polen und seine Nachbarn im 19. und 20. Jahrhundert. Köln etc., 2009. 38. Samsonowicz H. Grunwald // Polityka. 2010. № 4. 39. Konopczyński W. O idei jagiellońskiej. URL: http://www.omp.org.pl/index.php?module=subjects&amp;func=viewpage&amp;pageid=615 (дата обращения: 24.05.2010). 40. Serczyk J. Die Wandlungen des Bildes vom Deutschen Orden als politischer,ideologischer und gesellschaftlicher Faktor im polnischen Identitätsbewußtsein des 19. und 20. Jahrhunderts // Vergangenheit und Gegenwart der Ritterorden. Die Rezeption und die Wirklichkeit. Torun, 2001. 41. Langenohl A. Erinnerung und Modernisierung. Die öffentliche Rekonstruktion politischer Kolektivität am Beispiel des Neuen Russlands. Göttingen, 2000.</unstructured_citation></citation></citation_list></journal_article><journal_article publication_type="full_text"><titles><title>Статус русского языка vs языковая самоидентификация граждан Украины</title></titles><contributors><person_name sequence="first" contributor_role="author"><given_name>Л.</given_name><surname>Кудрявцева</surname></person_name></contributors><publication_date media_type="print"><month>05</month><day>31</day><year>2026</year></publication_date><pages><first_page>1</first_page><last_page>1</last_page></pages><citation_list><citation key="1"><unstructured_citation>Алексеев В. Г. Бегом от Европы?: Кто и как противодействует в Украине реализации Европейской хартии региональных языков или языков меньшинств. Харьков, 2008. 2. Головаха Е. Двуличие или двуязычие? // Известия. 2007. 20 дек. 3. Добкин: «Героизация Шухевича — моя личная трагедия». URL: http://obozrevatel.com/news/2008/8/27/255264.htm (дата обращения: 21.03.2011). 4. Кудрявцева Л. А. О выполнении Украиной Европейской хартии региональных языков и языков меньшинств // Русский язык, литература, культура в школе и вузе. 2008. № 4 (22). С. 61—66.</unstructured_citation></citation><citation key="2"><unstructured_citation>Русский язык в Украине / под ред. М. Б. Погребинского. Харьков, 2010. 6. Русский язык, литература, культура в школе и вузе. 2009. № 4 (28).С. 16—31. 7. Функциональное пространство русского языка на Украине. М., 2011. 8. Шульга Н. А. Функціонування української і російської мов в Україні та її регіонах // Мовна ситуація в Україні між конфліктом і консенсусом. НАН України, ІПЕД ім. І. Ф. Кураса. Київ, 2008. 9. Яковлев Ф. Русский язык на Украине загоняют в «региональное стойло».URL: http:/www/regnum. ru/news/1465431.html (дата обращения: 10.04.2012). 10. Gradirovki S., Esipova N. Russian Language Enjoying a Boost in Post-Soviet States. Attitudes more favorable in Georgia, Moldova, and Armenia. URL: http:/www.gallup.com/poll/109228/Russian-Language-Enjoying-Boost-PostSoviet-States.aspx August 1, 2008 (дата обращения: 10.04.2012).</unstructured_citation></citation></citation_list></journal_article><journal_article publication_type="full_text"><titles><title>Кыргызский и русский языки: роли и пути их взаимодействия</title></titles><contributors><person_name sequence="first" contributor_role="author"><given_name>М.</given_name><surname>Тагаев</surname></person_name></contributors><publication_date media_type="print"><month>05</month><day>31</day><year>2026</year></publication_date><pages><first_page>1</first_page><last_page>1</last_page></pages><citation_list><citation key="1"><unstructured_citation>1. Гумбольдт В. фон. Избранные труды по языкознанию. М., 1984.</unstructured_citation></citation><citation key="2"><unstructured_citation>2. Келдыш М. В. Великий пример служения народу : вступительное слово на торжественном заседании в Большом театре Союза ССР, посвященное 250-летию со дня рождения М. В. Ломоносова, 21 ноября 1961 г. // Ломоносов : сб.статей и материалов. М. ; Л., 1965. Т. 6.</unstructured_citation></citation><citation key="3"><unstructured_citation>3. Корнилов О. А. Языковые картины мира как производные национальных менталитетов. М., 2003.</unstructured_citation></citation><citation key="4"><unstructured_citation>4. Студенческая газета Ошского государственного университета «Нур».2003. № 18 (май).</unstructured_citation></citation></citation_list></journal_article><journal_article publication_type="full_text"><titles><title>Некоторые страницы жизни русских в Литве</title></titles><contributors><person_name sequence="first" contributor_role="author"><given_name>А.</given_name><surname>Ковтун</surname></person_name></contributors><publication_date media_type="print"><month>05</month><day>31</day><year>2026</year></publication_date><pages><first_page>1</first_page><last_page>1</last_page></pages><citation_list><citation key="1"><unstructured_citation>1. А. Т. «День русского ребенка» в 1937 г. // Голос православной епархии. 1937. № 5—6.</unstructured_citation></citation><citation key="2"><unstructured_citation>2. Из воспоминаний учеников русской гимназии // Педагогический музей г. Каунаса.</unstructured_citation></citation><citation key="3"><unstructured_citation>3. Лавринец П. Русская литература Литвы в 1918—1940 гг.: объем понятия //Русские в Литве (1918—1940): определение проблемы : сб. науч. тр. Каунас,2001.</unstructured_citation></citation><citation key="4"><unstructured_citation>4. Оболенский В. А. Моя жизнь, мои современники. Париж, 1988.</unstructured_citation></citation><citation key="5"><unstructured_citation>5. Поташенко Г. Русские Литвы в 1918—1940 гг.: государство, старообрядческая церковь, лояльность староверов // Русские в Литве (1918—1940): определение проблемы : сб. науч. тр. Каунас, 2001.</unstructured_citation></citation><citation key="6"><unstructured_citation>6. Русская общественная жизнь в Литве. Русский календарь. Каунас, 1932.</unstructured_citation></citation><citation key="7"><unstructured_citation>7. Тыминский А. Ковенская русская гимназия Общества преподавателей.1920—1925 гг. // Педагогический музей г. Каунаса.</unstructured_citation></citation><citation key="8"><unstructured_citation>8. Lasinska P. L. Karsavino veikla Vytauto Didžiojo universitete // Darbai ir dienos. 1996. № 2 (11).</unstructured_citation></citation><citation key="9"><unstructured_citation>9. Šetkus B. Tautinių mažumų mokykla Lietuvoje 1918—1940 metais. Vilnius,2000.</unstructured_citation></citation></citation_list></journal_article><journal_article publication_type="full_text"><titles><title>Пассионарные личности в Литве: Петр Столыпин и Лев Карсавин</title></titles><contributors><person_name sequence="first" contributor_role="author"><given_name>П.</given_name><surname>Ласинскас</surname></person_name></contributors><publication_date media_type="print"><month>05</month><day>31</day><year>2026</year></publication_date><pages><first_page>1</first_page><last_page>1</last_page></pages><citation_list><citation key="1"><unstructured_citation>1. Гумилев Л. Н. Конец и вновь начало. М. ; СПб., 2003.</unstructured_citation></citation><citation key="2"><unstructured_citation>2. Ласинскас П. Лев Карсавин. Универсальная личность в контекстах европейской культуры. М., 2011.</unstructured_citation></citation><citation key="3"><unstructured_citation>3. Письмо Л. Толстого П. Столыпину от 26 июля 1907 г. Письмо П. Столыпина Л. Толстому от 23 октября 1907 г. Письмо Л. Толстого П. Столыпину от 28 января 1908 г. // Столыпин П. А. Переписка. М., 2007.</unstructured_citation></citation></citation_list></journal_article><journal_article publication_type="full_text"><titles><title>История средневековой Литвы в имперском дискурсе второй половины XIX века</title></titles><contributors><person_name sequence="first" contributor_role="author"><given_name>М.</given_name><surname>Мегем</surname></person_name></contributors><publication_date media_type="print"><month>05</month><day>31</day><year>2026</year></publication_date><pages><first_page>1</first_page><last_page>1</last_page></pages><citation_list><citation key="1"><unstructured_citation>1. Белоруссия и Литва. Исторические судьбы Северо-Западного края.СПб., 1890.</unstructured_citation></citation><citation key="2"><unstructured_citation>2. Волынец А. Что сделал П. Н. Батюшков для Юго-Западного края // Памяти Помпея Николаевича Батюшкова. СПб., 1892.</unstructured_citation></citation><citation key="3"><unstructured_citation>3. Горизонтов Л. Е. Парадоксы имперской политики: поляки в России и русские в Польше (XIX — начало ХХ в.) М., 1999.</unstructured_citation></citation><citation key="4"><unstructured_citation>4. Городецкий М. И. Батюшков, Помпей Николаевич // Венгеров С. Я. Критико-биографический словарь русских писателей и ученых. СПб., 1890. Т. 2,вып. 27.</unstructured_citation></citation><citation key="5"><unstructured_citation>5. Памяти Помпея Николаевича Батюшкова. СПб., 1892.</unstructured_citation></citation><citation key="6"><unstructured_citation>6. Долбилов М., Миллер А. Западные окраины Российской империи. М.,2006.</unstructured_citation></citation><citation key="7"><unstructured_citation>7. Долбилов М. Полонофобия и политика русификации в Северо-Западном крае империи в 1860-е гг. // Образ врага. М., 2005.</unstructured_citation></citation><citation key="8"><unstructured_citation>8. Иконников В. С. Опыт русской историографии. Киев, 1891. Т. 1, кн. 1.</unstructured_citation></citation><citation key="9"><unstructured_citation>9. Пашуто В. Т. Образование Литовского государства. М., 1959.</unstructured_citation></citation></citation_list></journal_article><journal_article publication_type="full_text"><titles><title>О наследии ученого и священника А. А. Рубца</title></titles><contributors><person_name sequence="first" contributor_role="author"><given_name>А.</given_name><surname>Рябиченко</surname></person_name></contributors><publication_date media_type="print"><month>05</month><day>31</day><year>2026</year></publication_date><pages><first_page>1</first_page><last_page>1</last_page></pages><citation_list><citation key="1"><unstructured_citation>Приход Cв. Николая — первый русский православный приход в Норвегии // Ortodoks i Norge. URL: http://www.ortodoks.com/ (дата обращения:15.02.2012). 2. Протоиерей Александр Рубец (Рубец Александр Александрович) (Roubetz) (1882—1956) // Религиозные деятели русского зарубежья. URL: http://zarubezhje.narod.ru/rs/r_009.htm (дата обращения: 15.02.2012). 3. Путь моей жизни. Воспоминания Митрополита Евлогия (Георгиевского), изложенные по его рассказам Т. Манухиной. URL: http://lib.rus.ec/b/322548/read#t34 (дата обращения: 15.02.2012). 4. Свято-Преображенский православный храм. Стокгольм. Стокгольм, 1999. 5. Adresslapp // DigitalMuseum. URL: http://www.digitaltmuseum.se/things/adresslapp/S-AM/AM.000605?query=A+de Roubetz&amp;search_context=1&amp;page=1&amp;count=102&amp;pos=3 (дата обращения: 15.02.2012). 6. Axelklaffar m/1939 // DigitalMuseum. URL: http://www.digitaltmuseum. se/things/axelklaffar-m1939/S-AM/AM.011128?query=A+de+Roubetz&amp;search_context=1&amp;page=2&amp;count=102&amp;pos=32 (дата обращения: 15.02.2012). 7. De Roubetz A. Gustav III i Smólna-Klostret // Personhistorisk Tidskrift. Tjugufemte årgången, 1924. Stockholm, 1925. 8. Eriksson M. Ryska kyrkan I södra stadhuset URL: http://stockholmskallan.se/PostFiles/SMF/SD/SSMB_0008690_01.pdf (дата обращения: 20.01.2012) 9. Ryskt-svenskt lexikon. Originalklotband / Gunnarsson G., Roubetz A. (utg.).Uppsla, 1948. 10. Hederstecken // DigitalMuseum. URL: http://www.digitaltmuseum.se/things/ hederstecken/S-AM/AM.086794?query=A+de Roubetz&amp;search_context=1&amp;page=2&amp;count=102&amp;pos=28 (дата обращения: 15.02.2012). 11. Holmqwist Hj. Den ryska kyrkan under bolsjevikväldet. Stockholm, 1926. 12. Kapuschong // DigitalMuseum. URL: http://www.digitaltmuseum.se/things/ kapuschong/S-AM/AM.020658?page=1&amp;query=A+de+Roubetz&amp;search_context=1&amp;count=102&amp;pos=63окр (дата обращения: 15.02.2012). 13. Nordisk familjerbok konversationslexikon och realencyklopedis. Stockholm,1926.</unstructured_citation></citation><citation key="2"><unstructured_citation>Roubetz A. Några ryska minnesdukar // Meddelande från Kungl. Armémuseum. Stockholm, 1965. Vol. 26. 15. Roubetz A. Rysslands nuvarande litteratur. Stockholm, 1927. 16. Roubetz A. Sovjet-Rysslands kyrka // Kyrkhistorisk Årsskrift. Tjugoåttande årgången 1928. Uppsala ; Stockholm, 1928. 17. Rysk läsebok för nybörjare: med metodiska anvisningar och ordförklaringar / av Richard Ekblom och Al. de Roubetz. Stockholm, 1945. 18. Tallrik // DigitalMuseum. URL: http://www.digitaltmuseum.se/things/tallrik/S-AM/AM.000694?page=1&amp;query=A+de+Roubetz&amp;search_context=1&amp;count=102&amp;pos=52 (дата обращения: 15.02.2012). 19. Ur Rysslands nyare litteratur. Stockholm, 1927.</unstructured_citation></citation></citation_list></journal_article><journal_article publication_type="full_text"><titles><title>Просвещение, регион, идентичность: образ России в латышской литературе на рубеже XVIII и XIX веков</title></titles><contributors><person_name sequence="first" contributor_role="author"><given_name>П.</given_name><surname>Дайя</surname></person_name></contributors><publication_date media_type="print"><month>05</month><day>31</day><year>2026</year></publication_date><pages><first_page>1</first_page><last_page>1</last_page></pages><citation_list><citation key="1"><unstructured_citation>1. Daija P. Baltijas apgaismības virzienu kontrasti un nozīme latviešu 18. gadsimta literatūras attīstībā // Latviešu literatūras procesi un personības. Rīga, 2008.</unstructured_citation></citation><citation key="2"><unstructured_citation>2. Daija P. Genesis of the Concept of Statehood and Perception of Patriotism in Latvian Enlightenment Literature // Latvia and Latvians: A People and a State in Ideas, Images and Symbols. Rīga, 2000.</unstructured_citation></citation><citation key="3"><unstructured_citation>3. Dann O., Hroch M. Einleitung // Patriotismus und Nationsbildung am Ende des Heiligen Römischen Reiches. Köln, 2003.</unstructured_citation></citation><citation key="4"><unstructured_citation>4. Dunsdorf E. Latvijas vēsture: 1710—1800. Sundbyberg, 1973.</unstructured_citation></citation><citation key="5"><unstructured_citation>5. Frīde Z. Latvis: Gothards Frīdrihs Stenders. Rīga, 2003.</unstructured_citation></citation><citation key="6"><unstructured_citation>6. Grudule M. Volksaufklärung in Lettland // Die Entdeckung von Volk, Erziehung und Ökonomie im europäischen Netzwerk der Aufklärung. Bremen, 2011.</unstructured_citation></citation><citation key="7"><unstructured_citation>7. Grudule M. 17. gs. veltījuma dzeja latviešu valodā // Aktuālas problēmas literatūras zinātnē. Liepāja, 2008.</unstructured_citation></citation><citation key="8"><unstructured_citation>8. Koll J. «Die belgische Nation»: Patriotismus und ationalbewusstsein in den Südlichen Niederlanden im späten 18. Jahrhundert. N. Y., 2003.</unstructured_citation></citation><citation key="9"><unstructured_citation>9. Neredzīgais Indriķis. Dzīve un dziesmas. Rīga, 1938.</unstructured_citation></citation><citation key="10"><unstructured_citation>10. Rosenberger J. F. C. Salasīšana, pēc godīgas, jaukas un auglīgas laika kavēšanas pie tiem gariem ziemas vakariem. Jelgava, 1773.</unstructured_citation></citation><citation key="11"><unstructured_citation>11. Rothfels H. Bismarck, der Osten und das Reich. Darmstadt, 1960.</unstructured_citation></citation><citation key="12"><unstructured_citation>12. Taagepera R. Albert, Martin, and Peter too: Their Roles in Creating the Estonian and Latvian Nations // Journal of Baltic Studies. 2011. Vol. 42:2.</unstructured_citation></citation><citation key="13"><unstructured_citation>13. Siegert R. Aufklärung und Volkslektüre. Exemplarisch dargestellt an Rudolph Zacharias Becker und seinem 'Noth- und Hülfsbüchlein'. Mit einer Bibliographie zum Gesamtthema // Archiv für Geschichte des Buchwesens. 1978. Bd 19.</unstructured_citation></citation><citation key="14"><unstructured_citation>14. Stein J. A. Jaunas svētas Dziesmas, Stāstīšanas un citas Ziņģes. Jelgava, 1780.</unstructured_citation></citation><citation key="15"><unstructured_citation>15. Stender A. J. Dziesmas, stāstu-dziesmas, pasakas etc. Tiem latviešiem par izlustēšanu un prātā-pieaugšanu, sarakstītas. Jelgava, 1805.</unstructured_citation></citation><citation key="16"><unstructured_citation>16. Stender A. J. Dziesmu kalendars uz 1811tu gadu. Jelgava, 1811.</unstructured_citation></citation><citation key="17"><unstructured_citation>17. Stender A. J. Vācu valodas un vārdu grāmata. Jelgava, 1820.</unstructured_citation></citation><citation key="18"><unstructured_citation>18. Stender G. F. Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas, tagad no jauna pārlūkota un vairota no tā jauna Stendera, Sērpiles un Sonākstes baznīckunga.Jelgava, 1796.</unstructured_citation></citation><citation key="19"><unstructured_citation>19. Undusk J. Adressat und Sprache im deutschbaltischen Literaturraum //Balten — Slaven — Deutsche: Aspekte und Perspektiven kultureller Kontakte.Münster, 1999.</unstructured_citation></citation><citation key="20"><unstructured_citation>20. Völpel A. Der Literarisierungsprozeß der Volksaufklärung des späten 18 und frühen 19 Jhs. Dargestellt anhand der Volksschriften von Schlosser, Rochow, Becker, Salzmann und Hebel. Frankfurt a/M, 1996.</unstructured_citation></citation><citation key="21"><unstructured_citation>21. Фейгмане Т. Русские в довоенной Латвии: на пути к интеграции. Рига, 2000.</unstructured_citation></citation></citation_list></journal_article><journal_article publication_type="full_text"><titles><title>Проблема духовного пастырства в лирике Б. Пастернака</title></titles><contributors><person_name sequence="first" contributor_role="author"><given_name>О.</given_name><surname>Мальцева</surname></person_name></contributors><publication_date media_type="print"><month>05</month><day>31</day><year>2026</year></publication_date><pages><first_page>1</first_page><last_page>1</last_page></pages><citation_list><citation key="1"><unstructured_citation>1. Диккенс // Википедия: Свободная энциклопедия. URL: http://ru.wikipedia.org/wiki/Диккенс,_Чарльз (дата обращения: 20.09.12).</unstructured_citation></citation><citation key="2"><unstructured_citation>2. Мифы народов мира : энциклопедия : в 2 т. М., 1997. Т. 1.</unstructured_citation></citation><citation key="3"><unstructured_citation>3. Пастернак Б. Полное собрание сочинений : в 11 т. М., 2003—2005.</unstructured_citation></citation><citation key="4"><unstructured_citation>4. Пастернак Е. Верность Христу // Русская мысль. 1999. 14—20 янв.</unstructured_citation></citation><citation key="5"><unstructured_citation>5. Шейнина Е. Я. Энциклопедия символов. М. ; Харьков, 2001.</unstructured_citation></citation><citation key="6"><unstructured_citation>6. Шмеман А. Умер Пастернак // Дружба народов. 1990. № 3.</unstructured_citation></citation></citation_list></journal_article><journal_article publication_type="full_text"><titles><title>«Выживание российской духовности» как восьмое христианское таинство</title></titles><contributors><person_name sequence="first" contributor_role="author"><given_name>В.</given_name><surname>Малащенко</surname></person_name></contributors><publication_date media_type="print"><month>05</month><day>31</day><year>2026</year></publication_date><pages><first_page>1</first_page><last_page>1</last_page></pages><citation_list><citation key="1"><unstructured_citation>1. Михайлов А. С. Далеко ли до провинции? Благие порывы : очерки. Калининград, 2010.</unstructured_citation></citation></citation_list></journal_article><journal_article publication_type="full_text"><titles><title>Нам не дано предугадать…</title></titles><contributors><person_name sequence="first" contributor_role="author"><given_name>Р.</given_name><surname>Добровенский</surname></person_name></contributors><publication_date media_type="print"><month>05</month><day>31</day><year>2026</year></publication_date><pages><first_page>1</first_page><last_page>1</last_page></pages></journal_article></journal></body></doi_batch>
